Latvija Republikas Goda Konsulāts LisabonāFacebook

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

****2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā un noteikt, ka Veselības ministrijas Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir tiesīga pieņemt veselības nozares institūcijām saistošus lēmumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

*****2.1 Atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai valstī veselības ministram ir tiesības:

*****2.1 1. izvērtējot epidemioloģiskos riskus un vienojoties ar ārstniecības jomas pārstāvjiem, ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjoši un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību), tai skaitā ierobežot ārstniecības personas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs;

*****2.1 2. aizliegt zāļu vairumtirgotājiem jebkādu Latvijas tirgum paredzētu zāļu eksportu uz trešajām valstīm, kā arī to zāļu izvešanu uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kuras minētas Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajā sarakstā.

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

**4.2. pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem reizi nedēļā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav pēdējo 14 dienu periodā bijuši ārvalstīs un nav bijuši kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām, un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;

*****4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti. Pārtraukt valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi. Nodrošināt svešvalodu eksāmenu norisi laikposmā no 2020. gada 12. maija līdz 15. maijam. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības istādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Sociālās korekcijas izglītības iestādei “Naukšēni” turpināt savu darbību. Bērniem, attiecībā uz kuriem laikposmā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu, minētā lēmuma izpildi atliek līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai;

****4.3.1 pilnvarot izglītības un zinātnes ministru:

****4.3.1 1. gadījumā, ja ārkārtējās situācijas dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, izvērtēt konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus un pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu;

****4.3.1 2. pieņemt lēmumu attiecībā uz kvalifikācijas prakses apjoma samazināšanu programmās, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves;

****4.3.1 3. noteikt, ka izglītojamiem ar invaliditāti tiek nodrošināts no valsts budžeta apmaksātā asistenta pakalpojums piešķirtajā apjomā

******4.3.1 4. noteikt valsts pārbaudes darbu norises laikus 2019./2020. mācību gadā;

*****4.4. pārtraukt visu veidu izglītības procesu klātienes formā ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi), kā arī sporta norises slēgtās vietās (telpās) un bērnu nometņu darbību;

*****4.5. neatkarīgi no apmeklētāju skaita atcelt un aizliegt visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta un atpūtas pasākumus (tai skaitā naktsklubos, diskotēkās), sapulces, gājienus un piketus (atbilstoši likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” minētajām definīcijām), reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties. Pārtraukt sporta klubu darbību;

4.5.1 ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, ārpustelpu sporta un reliģisko norišu vietās, ja tajās vienlaikus pulcējas vairāk par 50 cilvēkiem. Noteikt, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 23.00;

****4.6. tūrisma un pasažieru pārvadātāju pakalpojumu sniedzējiem atcelt tūrisma braucienus uz ārvalstīm;

****4.7. atbilstoši iespējām atcelt darba braucienus un komandējumus uz ārvalstīm;

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

****4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam, t.sk., paredzot iespēju noteikt notiesāto pirmstermiņa atbrīvošanas procedūru, ko veic ieslodzījuma vietas un Valsts probācijas dienests, kā arī noteikt tās izpildes termiņu pagarinājumu;

4.10.1 atlikt īslaicīgās brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs un pārtraukt to personu aizturēšanu un nogādāšanu ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;

4.10.2 noteikt, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona pārvalda visu veidu krīzes situācijas ieslodzījuma vietā;

4.10.3 atteikties no ieslodzīto personu konvojēšanas pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, tai skaitā uz tiesas sēdēm, atbilstoši iespējām nosakot tiesas sēdes videokonferenču režīmā. Apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām, izņemot ieslodzīto pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un notiesāto soda izpildes uzsākšanai;

4.10.4 atlikt administratīvā soda – administratīvais arests – izpildi neatkarīgi no soda izciešanas noilguma termiņa. Administratīvais arests, kas šā iemesla dēļ netiks izpildīts un kuram iestājies noilgums, pēc ārkārtējās situācijas beigām nav izpildāms;

4.10.5 atlikt ārvalstīs notiesāto un apcietināto personu nodošanu un pārņemšanu turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai Latvijas Republikas teritorijā;

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

****4.12. personām jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. personām, kuras ieradušās no ārvalstīm:

4.12.1.1. 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā. Šajā laikā jāuzturas dzīvesvietā un nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām, publiskām un citām vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku;

4.12.1.2. 14 dienas jānovēro savs veselības stāvoklis un divas reizes dienā (no rīta un vakarā) jāmēra ķermeņa temperatūra;

4.12.1.3. nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums);

4.12.1.4. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, samazinot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c.), atbilstoši iespējām neizmantot sabiedrisko transportu;

4.12.1.5. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.1.5.1. piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.1.5.2. pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.1.5.3. ja nav citu risinājumu, uzliekot sejas masku un ievērojot divu metru distanci starp veikala apmeklētājiem un darbiniekiem, veikalu apmeklēt laikā, kad veikalā ir vismazāk cilvēku, kā arī stingri ievērot higiēnu (piemēram, mazgājot rokas, klepojot);

4.12.2. personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas:

4.12.2.1. 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā (mājas karantīna) un pieejamība, lai varētu sazināties un sadarboties ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Šajā laikā jāuzturas dzīvesvietā, nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kā arī vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku;

4.12.2.2. 14 dienas jānovēro savs veselības stāvoklis un divas reizes dienā (no rīta un vakarā) jāmēra ķermeņa temperatūra;

4.12.2.3. nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums);

4.12.2.4. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, samazinot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs, neizmantot sabiedrisko transportu u. c.);

4.12.2.5. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.2.5.1. piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.2.5.2. pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.2.5.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.2.5.4. ja nav citu risinājumu, uzliekot sejas masku un ievērojot divu metru distanci starp veikala apmeklētājiem un darbiniekiem, veikalu apmeklēt laikā, kad veikalā ir vismazāk cilvēku, kā arī stingri ievērot higiēnu (piemēram, mazgājot rokas, klepojot);

4.12.3. personām, kurām laboratoriski apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās:

4.12.3.1. jāatrodas stingrā izolācijā. Šajā laikā nedrīkst pamest dzīvesvietu un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Jāievēro ģimenes ārsta vai citu ārstniecības personu norādījumi. Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju;

4.12.3.2. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, neveidojot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.3.3. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.3.3.1. piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.3.3.2. pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.3.3.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

****4.12.1 šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām;

4.12.2 par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontrolei noteikt Valsts policiju;

4.12.3 par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 4.12.2. un 4.12.3. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontrolei noteikt Veselības inspekciju;

*****4.13. atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Aizsardzības ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Iekšlietu ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Ārlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;

4.13.1 izdevumus, kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm virsstundu darbu, segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam, kas izveidojies četru mēnešu periodā un saistīts ar ārkārtas pasākumu veikšanu. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (attiecīgajām tās sistēmas iestādēm) no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;

4.13.2 atļaut pašvaldības policijas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 darba stundas nedēļā;

4.13.3 pašvaldību atbalstam, kas tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 “Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei”, līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemēro minēto noteikumu 9. punktā noteikto ierobežojumu bērna prombūtnei veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ;

*****4.14. atļaut valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Nacionālajam veselības dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts probācijas dienestam, Valsts zemes dienestam, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts kancelejai, Slimību profilakses un kontroles centram, Valsts ieņēmumu dienestam, Ārlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijas resoram, Tiesu administrācijai, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, un Aizsardzības ministrijas resoram nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Ministrijām veikt papildu finanšu līdzekļu uzskaiti, kas nepieciešami izdevumu segšanai par minētajām iegādēm, un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;

**4.15. atbildīgajām ministrijām atjaunot valsts materiālās rezerves un organizēt papildu preču iegādi valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, ja nepieciešams, pārsniedzot valsts materiālo rezervju nomenklatūrā noteiktos apjomus. Ministrijām veikt uzskaiti par minēto iegāžu apmaksai nepieciešamajiem papildus finanšu līdzekļiem un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;

**4.16. ar 2020. gada 17. martu atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Satiksmes ministram atļaut izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautisko pasažieru pārvadājumu izpildi. Satiksmes ministrs pieņem lēmumu pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas;

******4.16.1 šā rīkojuma 4.16. apakšpunktā minēto lēmumu par uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams nosūtīt savus darbiniekus darbam ārvalstīs vai kuru darbiniekiem nepieciešams iebraukt Latvijas Republikā pasūtījumu izpildei, pieņem ekonomikas ministrs, pamatojoties uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegto informāciju;

****4.17. ar 2020. gada 17. martu aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Atļaut iekšlietu ministram, ārlietu ministram vai Valsts robežsardzes priekšniekam izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos. Šī prasība neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, šā rīkojuma 4.16. apakšpunktā minētajiem pasažieriem un jūrniekiem, lai viņi varētu atgriezties Latvijā vai nokļūt savā darbavietā uz kuģa, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par kontaktpersonām;

****4.18. atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, vienu reizi ieceļot caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā;

4.18.1 ja Latvijas Republikas valstspiederīgajam zudis ceļošanas dokuments, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pēc pārvadātāja pieprasījuma sniedz atļauju iekāpšanai tiešajā reisā uz Latviju un par to informē Valsts robežsardzi personas ielaišanai Latvijā šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajās robežšķērsošanas vietās;

4.18.2 atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, lai atgrieztos savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī;

4.18.3 atļaut Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajās robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē;

**4.19. atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

****4.19.1 pirms atgriešanās Latvijas Republikā persona rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam, tai skaitā nodrošinot pašizolāciju. Attiecīgais pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildīta personas apliecinājuma nodošanu Valsts robežsardzei;

*****4.19.2 ņemot vērā, ka šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontroli nodrošina Valsts policija, Valsts robežsardze aizpildītos apliecinājumus nodod Valsts policijai;

**4.20. atļaut ārvalstu diplomātiem, kas strādā Latvijā, kā arī personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ un valsts interešu nodrošināšanai, ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

**4.21. Latvijas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs neizsniegt īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā, kamēr pastāv ārkārtējā situācija;

****4.22. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirdzniecības jomas pārstāvjiem sagatavot un ekonomikas ministram apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās;

*****4.22.1 Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Veselības ministriju un ēdināšanas jomas pārstāvjiem sagatavot un ekonomikas ministram apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās;

*****4.22.2 Veselības ministrijai sadarbībā ar attiecīgās jomas pārstāvjiem sagatavot un veselības ministram apstiprināt pasākumus tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem sociālās distancēšanās nodrošināšanai. Tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai saglabāt šādu informāciju par klientu – vārds, uzvārds, tālrunis;

*****4.22.3 noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali;

******4.22.4 ekonomikas ministram līdz 2020. gada 26. martam noteikt kritērijus tirdzniecības centriem, uz kuriem attiecas šā rīkojuma 4.22.3 apakšpunktā noteiktie darbības ierobežojumi brīvdienās un svētku dienās;

**4.23. gadījumos, kad netiek ievēroti šajā rīkojumā noteiktie pasākumi, tiek piemērota atbilstoša administratīvā vai kriminālā atbildība;

******4.24. uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu, pirmās nepieciešamības preču, dezinfekcijas līdzekļu un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām;

******4.24.1 atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai valstī, lai nodrošinātu nepārtrauktu izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām, Ekonomikas ministrija lemj par atļauju izvest ārpus Latvijas Republikas teritorijas dezinfekcijas līdzekļu ražošanā izmantoto nedenaturēto etilspirtu ar spirta tilpumkoncentrāciju 70 tilp. % vai vairāk (HS 2207 un HS 2208). Kārtību, kādā izsniedz attiecīgās atļaujas, nosaka ekonomikas ministrs;

**4.25. Ministru kabineta sēdes var tik organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību;

**4.26. Augstākās tiesas priekšsēdētājs, konsultējoties ar apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētājiem, var noteikt kārtību un nosacījumus, kādā nozīmētās tiesas sēdes atliek vai neizskata vai citādi ierobežo tiesvedības procesus, kas ir saistīti ar mutvārdu tiesas procesu norisi visās Latvijas Republikas tiesās;

****4.27. Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietās. Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Zvērinātu notāru padome var noteikt nosacījumus, atbilstoši kuriem zvērināts tiesu izpildītājs un zvērināts notārs var lemt par amata darbības atlikšanu, ja amata darbības izpilde nav saistīta ar nozīmīgu tiesību aizskārumu vai objektīvu steidzamību un tās izpilde iesaistītajām personām var būt saistīta ar paaugstinātu risku inficēties ar Covid-19.

****4.28. persona, aizpildot pieteikumu repatriācijas lidojumam, pirms atgriešanās Latvijas Republikā rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam, tai skaitā nodrošinot pašizolāciju;

****4.29. pilnvarot zemkopības ministru ārkārtējās situācijas laikā pieņemt ar Covid-19 ierobežošanas un seku novēršanas pasākumiem saistītus lēmumus pārtikas aprites, lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomā;

*****4.30. noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Tet” nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu” noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8303 nodrošināšanu personu saziņai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ārkārtējās situācijas laikā. Visiem zvaniem uz kodu 8303 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemērot nulles tarifu;

*****4.30.1 noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Tet” nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu” noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8345, kuru vienotas komunikācijas nodrošināšanai ārkārtējā situācijā izmanto Valsts kanceleja. Visiem zvaniem uz kodu 8345 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemērot nulles tarifu;

****4.31. kuģa kapteinim, īpašniekam, operatoram vai aģentam pirms kravas kuģa ienākšanas Latvijas ostā iesniegt Slimību profilakses un kontroles centrā jūras sanitāro deklarāciju (Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 8. pielikums). Deklarāciju iesniegt, izmantojot Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS). Personām, kas nav Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) lietotāji, deklarāciju iesniegt jebkurā citā Slimību profilakses un kontroles centram pieņemamā veidā;

*****4.32. iekšlietu ministram lemt par Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoto spirtu saturošo šķidrumu ar spirta saturu virs 70 % (par kuriem saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai vērtības atlīdzināšanu) izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai vai nodošanu komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai, lai ierobežotu Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas laikā. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (attiecīgajām iestādēm) no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” dezinfekcijas līdzekļa izgatavošanas, fasēšanas, iepakošanas un transportēšanas izdevumu segšanai;

****4.33. nepiemērot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. panta trešo daļu (izņemot nosacījumu, ka ziedojums tiek pieņemts, ievērojot likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14. panta otrajā daļā noteiktos ierobežojumus) un ceturto daļu, ja ziedojums publiskas personas institūcijai ir prece vai pakalpojums, kas tiek nodots vai izmantots Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai;

****4.34. ja Latvijas Republikā izsniegtam personu apliecinošam dokumentam ir beidzies derīguma termiņš, tad šis personu apliecinošais dokuments joprojām ir izmantojams personas identificēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona var izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu, ja to prasa neatliekama vajadzība;

****4.35. ārzemnieki, kuri Latvijas Republikā uzturējās likumīgi līdz 2020. gada 13. martam un kuru likumīgās uzturēšanās termiņš beidzies pēc 2020. gada 13. marta, var turpināt uzturēties Latvijas Republikā ārkārtējās situācijas laikā, nenoformējot jaunu uzturēšanās atļauju vai nesaņemot vīzu un saglabājot tiesības uz nodarbinātību, ja tādas ir noteiktas ar minēto uzturēšanās atļauju vai vīzu;

****4.36. ārzemniekiem, kuri vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju, dokumenti uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai jāiesniedz elektroniski, apstiprinot pieteikumu un pievienotos dokumentus ar drošu elektronisko parakstu vai nosūtot pa pastu;

*****4.37. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram apstiprināt pasākumus, lai samazinātu personu skaitu sabiedriskajā transportā un tādējādi nodrošinātu sociālo distancēšanos. Vienlaikus nodrošināt iespēju personām nokļūt darbā;

*****4.38. saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojumu par sabiedrības informēšanu ārkārtējās situācijas laikā, mobilo sakaru operators atbilstoši tehniskajām iespējām iespējami ātri nosūta saviem sakaru lietotājiem un abonentiem īsziņu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par nepieciešamo rīcību ārkārtējā situācijā. Izpildot minēto uzdevumu, mobilo sakaru operators apstrādā elektronisko sakaru lietotāju un abonentu atrašanās vietas un citus personas datus;

*****4.39. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju lemj par Eiropas Savienības Komisijas 2020. gada 14. marta Īstenošanas regulā (ES) 2020/402, ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju, minēto preču eksporta licenču izsniegšanu;

*****4.40. vides normatīvajos aktos noteikto sabiedrisko apspriešanu organizēt neklātienes formā (attālināti). Dabas resursu ieguves veicējam, piesārņojošās darbības operatoram, paredzētās darbības ierosinātājam vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājam nepieciešams sagatavot videoprezentāciju par piesārņojošo darbību (tai skaitā tās būtiskām izmaiņām), paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta vides pārskatu un ievietot to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē. Neklātienes apspriešanas notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā ieinteresētās puses var sūtīt jautājumus un saņemt atbildes dabas resursu ieguves veicēja, piesārņojošās darbības operatora, paredzētās darbības ierosinātāja vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātāja norādītajā e-pasta adresē;

*****4.41. noteikt, ka no teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem izrietošo un līdz 2020. gada 23. martam uzsākto sabiedrisko vai publisko apspriešanu termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad valsts teritorijā ir ārkārtējā situācija;

*****4.42. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību” atcelt vai atlikt sabiedriskās apspriešanas sanāksmes klātienē;

*****4.43. noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.1 pantā noteiktajā kārtībā var nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu.

******4.44. Valsts ieņēmumu dienests var apturēt uzsāktos nodokļu un muitas kontroles pasākumus (arī tad, ja uzsāktais administratīvais process ir apstrīdēšanas stadijā). Minētais laikposms netiek ieskaitīts terminētajos nodokļu kontroles pasākumu termiņos;

******4.45. attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku noteikt, ka:

4.45.1. transportlīdzekļu ikdienas vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā);

4.45.2. transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);

4.45.3. kopējais uzkrātais transportlīdzekļa vadīšanas laikposms divu secīgu nedēļu laikā nepārsniedz 96 stundas (esošo 90 stundu vietā);

4.45.4. pēc piecarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām (esošo četrarpus stundu vietā) transportlīdzekļa vadītājs ievēro vismaz 45 minūšu pārtraukumu, izņemot gadījumu, ja viņam sākas atpūtas laiks;

4.45.5. 45 stundu regulāro iknedēļas atpūtu var saīsināt līdz 24 stundām, neprasot par to kompensāciju;

******4.46. noteikt, ka vienreizējos papildu valsts budžeta izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un tā seku pārvarēšanu, pamatā nodrošina, palielinot budžeta deficītu, savukārt attīstības projektu līdzfinansēšanai primāri izmanto Eiropas Savienības politiku un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

****8. Šajā rīkojumā minētos lēmumus, ja tie skar individuāli nenoteiktu adresātu loku, paziņot publiski Paziņošanas likuma 11. pantā paredzētajā kārtībā. Šis nosacījums neattiecas uz šā rīkojuma 4.9. apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

 

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

 

https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu